Jaunumi

14 jan
2014

Vladimirs Reskājs intervijā LA: "Par mani balsoja kā par personību…"

Latvijas Avīzes (LA) žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis intervē partijas "Latvijas attīstībai" biedru un valdes…

Informācijas avots: Latvijas Avīze Vladimirs Reskājs intervijā LA: "Par mani balsoja kā par personību…"Diena.lv/ LETALatvijas Avīzes (LA) žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis intervē partijas "Latvijas attīstībai" biedru un valdes locekli, Saeimas ārpusfrakciju deputātu Vladimiru Reskāju.V. Krustiņš: – Saeimā tagad skaitāties tā sauktais neatkarīgais deputāts. Bet reizēm tomēr šķiet, ka turpat vien esat iespiests starp saviem nesenajiem "Saskaņas centra" cīņu biedriem. Vai esat licis kaut kā manīt savu pašreizējo faktisko politisko piederību ar savu rīcību Saeimā?V. Reskājs: – Kā es smejos – šobrīd esmu neatkarīgākais no neatkarīgajiem. Saeimā jau ir seši neatkarīgie deputāti, kuri izveidojuši savu neatkarīgo deputātu grupu, bet faktiski ietilpst valdošajā koalīcijā un ir sasaistīti ar koalīcijas līgumu. Kopš izstājos no "SC" frakcijas, vairākkārt esmu Saeimas debatēs paudis viedokli, ko pirms tam esam noformulējuši diskusijās ar citiem "Latvijas attīstībai" pārstāvjiem.

– Cik "Latvijas attīstībai" ir biedru? Šķiet, dibināšanas kongresā knapi sanāca oficiāli nepieciešamie 200 dibinātāji. Tagad nākuši klāt jauni?

– Par partijas dibināšanu nobalsoja 201 cilvēks, un tur savu lomu nospēlēja subjektīvie faktori. Mums nav mērķis maksimāli palielināt biedru skaitu. Galvenokārt pievēršam uzmanību un liekam akcentu uz biedru kvalitāti. Lai to nodrošinātu, cilvēki, kuriem ir interese par darbību mūsu partijā, vispirms tiks iesaistīti kā viesi mūsu diskusijās. Tikai pēc tam, kad būsim iepazinušies un pārliecinājušies, ka mūsu redzējums sakrīt, mēs varēsim runāt par pievienošanos partijai.

– Nevar nepamanīt, ka "Latvijas attīstībai" kodolu veido nevis kādi mazpieredzējuši politiķi, bet gan cilvēki, kas ieņēmuši augstus amatus citās partijās. Līdz pat ģenerālsekretāriem. Tas gan liek domāt, kas viņus mudinājis nomainīt partijas. Kas jums lika izšķirties par šādu soli?

– Kad sāku darboties politikā, mana izpratne par politiskajiem procesiem un partiju organizāciju bija diezgan vispārīga. Laikam ejot, sapratu, cik ļoti atšķiras oficiālā informācija medijos no tā, kā patiesībā tiek kārtotas lietas partiju iekšienē un parlamentā starp politiķiem. Tādēļ nolēmu – ja gribu palikt politikā, tad kaut kas ir jāmaina. Ja nespēju neko mainīt, tad šādā sistēmā turpināt darboties politikā nav produktīvi un labāk veltīt savu enerģiju citās jomās. Tādēļ izstājos no "SC" frakcijas, bet ar esošo politisko sistēmu vienatnē panākt kādas izmaiņas ir nereāli. Taču nevienā no parlamentā pārstāvētajām partijām es sevi neredzēju dažādu iemeslu dēļ. Ap to pašu laiku manu uzmanību bija pievērsuši biedrībā "Latvijas attīstībai" notiekošie procesi. Jau gada sākumā biju pirmoreiz aizgājis uz viņu rīkoto diskusiju un sapratu, ka mans redzējums par valsts attīstību ļoti sakrīt ar to, kas tur tiek diskutēts. Turklāt, tā kā šī partija atrodas veidošanās procesā, tā man ir lieliska iespēja ietekmēt to.

– Kuri no jaunās partijas principiem jums ir īpaši tuvi?

– Šo partiju no citām visvairāk atšķir tas, ka primāri tiek domāts nevis par to, kā pārdalīt budžeta līdzekļus, bet gan – kā nopelnīt papildus. Visi zinām, ka ik gadus saskaramies ar identisku situāciju – ir daudz pamatotu vajadzību, bet budžetā visam līdzekļu nepietiek. Kad jāizšķiras, tad līdzekļi tiek tām nozarēm, kur spēcīgāka politiskā aizmugure vai uzstājīgāks ministrs. Tā tas nevar turpināties! Mēs partijā pirmkārt domājam, kā naudu pelnīt, ar to saprotot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, valsts konkurētspējas veicināšanu, darbu ar valsts tēlu un tā tālāk. Jāsaprot, ka tas ir veids, kā uzlabot visu iedzīvotāju labklājību. Protams, tas neizslēdz arī to, ka mums ir savs redzējums par sociāliem jautājumiem, kultūru, veselības nozari un izglītības sistēmu.

– Vai jūs varat minēt no savas jaunās partijas kādu ekonomistu vai valstsvīru vai vienkārši politiķi, uz kuru liekat cerības, ka viņš šīs lietas, tostarp arī valsts konkurētspējas celšanu, nodrošinās?

– Atbildēšu nedaudz citādi. Pirmkārt, es domāju, ka ekonomiskā izglītība nav vienīgais izšķirošais faktors, kas varētu cilvēkam dot tiesības un iespējas ietekmēt procesus un vest Latviju uz attīstību. Galvenais ir saprašana par procesiem, telpiska, stratēģiska domāšana un redzējums.Ja runājam konkrētāk, tad, pirmkārt, es ticu pats sev un saviem spēkiem. Otrkārt, ticu, ka mēs visi kā "Latvijas attīstībai" komanda varam cits citu papildināt, kompensēt cits cita trūkumus un pastiprināt plusus.

– Vai jums partijas valdē iedalīti kādi konkrēti pienākumi vai atbildības sfēra?

– Mans pašreizējais deputāta statuss man liek nosegt parlamentāro dimensiju. Ar viena deputāta balsi un iespējām nav nemaz tik viegli kaut ko panākt un ietekmēt, bet šādas tādas iespējas izdodas izmantot.Ja mēs runājam konkrēti par partijas valdi, tad jāteic, ka esmu uzņēmies iniciatīvu par partijas programmas veidošanu un faktiski vadīju pro-grammas tapšanas procesu. Šobrīd viens no maniem pienākumiem ir nākamās valdības deklarācijas projekta rakstīšana.

– Paralēli jūsu partijas tapšanai arī A. Šlesers atgriežas politikā un par savu karogu izvēlējies tēzi par nāciju izlīgumu. Kā jūs vērtējat viņa piedāvājumu?

– Man grūti komentēt, ko Šlesers domā ar nāciju izlīgumu. Es uzskatu, ka šobrīd primārais ir valsts ekonomiskā attīstība un visi pārējie jautājumi tam ir vairāk vai mazāk pakārtoti. Protams, ir pamatvērtības, kas stāv pāri visam. Toties šajā gadījumā mēs runājam, pirmkārt, par to, lai cilvēki, kuri vēl dzīvo Latvijā, justos laimīgi un apmierināti. Otrkārt, par to, lai atgrieztos kaut neliela daļa no aizbraucējiem. Un, treškārt, par to, lai Latvija nākotnē ekonomiskās attīstības ziņā apsteigtu ne tikai mūsu kaimiņus, bet izvirzītos līderos Eiropas Savienībā. Es tiešām ticu, ka tas ir iespējams!

– Kādi ir partijas mērķi un programmatiskie sapņi saistībā ar šogad gaidāmajām Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanām?

– "Latvijas attīstībai" piedalīsies Eiroparlamenta vēlēšanās, un manā skatījumā optimāls rezultāts būtu divas vietas. Esmu pārliecināts, ka to iespējams panākt. Ja runājam par parlamenta vēlēšanām, šābrīža politiskā situācija liecina par to, ka atbalsts varētu būt vismaz 15%.

Ģ. Zvirbulis: – Kas jums ļauj būt tik optimistiskiem, ja pašreizējie "Latvijas attīstībai" reitingi grozās ap 1,7 procentiem?

– Šābrīža reitingi īsti neatspoguļo reālo ainu. Lielākoties tie balstīti aptaujās, kas paveiktas tolaik, kad partija nemaz nebija tapusi un nebija konkrēta piedāvājuma.

– Ar ticību vien tie neaugs. Ko jūs darīsiet, lai piesaistītu vēlētājus un palielinātu partijas popularitāti?

– Pirmkārt, mēs noteikti izmantosim manas iespējas un manu potenciālu parlamentā, iesniedzot mūsu programmatiskos priekšlikumus un likuma grozījumus. Otrkārt un galvenokārt, būs nopietns darbs ar cilvēkiem, lai viņus pārliecinātu, ka tieši mūsu piedāvātais ceļš ir tas, kas vajadzīgs Latvijai.

V. Krustiņš: – Ceru, ka apzināties, ka jūsu partijas līderis Einars Repše nav gluži balta lapa. Cilvēki atceras gan miljona prasīšanu, gan citus pārmetumus. Ja kāds to piemirsis, tad jūsu politiskie konkurenti noteikti to atgādinās.

– Loģiski, katram no mums ir sava pieredze, sava pagātne, plusi un mīnusi. Uz pārmetumiem par savu pagātni Repšes kungs pats vislabāk atbildēs. Taču uzskatu, ka viņam ir kolosāla spēja piesaistīt cilvēkus, un arī šajā gadījumā viņš to izmantoja, lai nodibinātu politisko spēku ar, manuprāt, pareiziem uzstādījumiem un pareizu skatījumu uz valsts nākotni. Tāpat vēlos uzsvērt, ka "Latvijas attīstībai" – tas nav viens pats Einars Repše, bet gan daudzi un dažādi cilvēki.

– Ņemot vērā jūsu paša neseno politisko pagātni, nevaram neuzdot arī mūžīgo jautājumu, kas tiek prasīts visām partijām. Vai Repšes partija sadarbosies ar "Saskaņas centru"?

– Manuprāt, Latvijas politiskajā komunikācijā pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts vienai partijai. Es negribētu te līdzināties tiem politiķiem, kuri sit dūri pie krūtīm un sauc: "Mēs sadarbosimies ar "SC"!" vai, tieši otrādi: "Nekad neiesim kopā ar saskaņiešiem." Daudz ko izšķirs situācija pēc vēlēšanām. Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai pēc vēlēšanām Latvija attīstītos tajā virzienā, ko piedāvā mūsu partija. Skaidrs, ka 51 vietu Saeimā mēs nedabūsim, tādēļ būs jārunā par sadarbību. Un koalīcija būs iespējama ar ikvienu citu partiju, kurai būs pieņemams mūsu piedāvātais attīstības ceļš, vienalga, vai tas būtu "SC", Nacionālā apvienība vai kāds cits politiskais spēks.

– Vairākums pašreiz valdošo partiju iecienījušas sevi saukt par "labēji centriskām". Vai Repšes kunga izveidotā partija arī būs "labēja"?

– Atminoties budžeta veidošanas procesu, šķiet, ka partijas, kuras sevi sauc par "labēji centriskām", faktiski sociālekonomiskajā lauciņa ir "kreisi centriskas". Tās mēģina pastiprināt valsts lomu, pastiprina kontroli un dažādus regulējumus, palielina nodokļus. Tādēļ apzīmējums "labēji centriska koalīcija" izklausās vienkārši smieklīgi."Latvijas attīstībai" programmā gan rakstīts, ka esam labēji konservatīva partija. Labēja tajā ziņā, ka respektējam cilvēku individuālo brīvību, uzņēmību un spēju pieņemt lēmumus. Konservatīva tajā ziņā, ka savā politiskajā darbībā izmantosim to pieredzi un praksi, ko savulaik izmantojušas pasaules attīstītās valstis, pielāgojot to Latvijas īpašajai situācijai.Taču, manuprāt, partijām pienācis laiks atbrīvoties no 19. gadsimtā vai vēl agrāk radītiem politiskās ideoloģijas jēdzieniem. Mūsdienu pasaulē procesi mainās un attīstās ļoti strauji. Tādēļ arī ideoloģijai jābūt racionālai, elastīgai. Tas nozīmē, ka nevis mērķis tiek pielāgots ideoloģijai, bet ideoloģija tiek pielāgota mērķim un konkrētā brīža situācijai.

Ģ. Zvirbulis: – Kādas "Latvijas attīstībai" iniciatīvas jūs līdz vēlēšanām gatavojaties virzīt uz pieņemšanu Saeimā?

– Jau budžeta veidošanas procesā sniedzu priekšlikumus par mikrouzņēmumu nodokļa nepalielināšanu, valdes locekļu nodevas atcelšanu, ostas nodokli, ko pirms tam izdiskutējām partijā un ar sociālajiem partneriem. Diemžēl toreiz tas neizgāja cauri, taču es turpinu cīnīties.Partijā mums regulāri notiek diskusijas par visdažādākajām jomām. Tādēļ noteikti līdz vēlēšanām sagatavošu un iesniegšu vēl citus likumu grozījumu priekšlikumus.

– Virzot šīs iniciatīvas un balsojot par citiem Saeimā izskatāmiem lēmumiem, kuru jautājumu uzdodat sev vispirms – "Kādu rīcību no manis sagaida "Saskaņas centra" vēlētāji, kuri mani ievēlēja šajā Saeimā?" vai arī "Kāda rīcība piesaistīs vairāk vēlētāju "Latvijas attīstībai"?"?

– Par mani balsoja nevis kā par partijas cilvēku, bet gan kā par personību. Par to liecina arī divas Saeimas vēlēšanas. Pirmajās mani no 12. vietas sarakstā pacēla uz trešo, bet paliku zem svītras. Otrajās no piektās vietas pacēla līdz trešajai un ievēlēja. Tātad cilvēki mani pazina un balsoja konkrēti par mani. Šajā laikā ne es, ne mani principi nav mainījušies. Tādēļ esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku, kuri balsoja par mani kā par "SC" kandidātu un pielika krustiņu, par mani balsos arī "Latvijas attīstībai" sarakstā.

– Kā balsosiet, ja Laimdotas Straujumas sastādītā koalīcija nokļūs līdz uzticības balsojumam Saeimā? Varbūt valdības veidotāji arī jūs kā neatkarīgo deputātu uzrunājuši un aicinājuši atbalstīt jauno koalīciju?

– Neviens no viņiem mani nav uzrunājis, acīmredzot mana balss un mans iespējamais pienesums šai topošajai koalīcijai nav nepieciešams. Pašlaik, visticamāk, sliecos Straujumas valdību neatbalstīt, bet vispirms jāredz viņu piedāvājums. Diemžēl līdz šim valdības veidošanas procesā vairāk tiek runāts nevis par darāmajiem darbiem, bet par personām. Man arī šķiet ļoti dīvains Straujumas paziņojums, ka viņas valdība turpinās līdzšinējā premjera Valda Dombrovska noteikto kursu. Tad priekš kam tas viss cirks ar premjera maiņu bija vajadzīgs? Tā ir fikcija, ka būs jauna valdība, jo faktiski tiks turpināts vecais darba stils.

V. Krustiņš: – Jūsu tiešākie politiskie konkurenti "Vienotība" par "Latvijas attīstībai" izteikušies diezgan nesaudzīgi, liekot noprast, ka Repšes partija esot vien kaut kāds "SC" satelīts. Vai priekšvēlēšanu cīņās atbildēsiet tikpat asi?

– Domāju, ka "Vienotībai" kā valdošai partijai primāri vajadzētu koncentrēties uz savu politiku, kas šobrīd ir pārāk atrauta no reālās situācijas un iedzīvotāju vajadzībām. Varu viņiem novēlēt tikai veiksmi. No mūsu puses cīņa būs korekta – aizstāvēsim un popularizēsim savu programmu, savus principus. Netaisāmies karot pret "Vienotību" vai pret kādu citu partiju. Uzskatu, ka politiskai kultūrai ir jāmainās no cīņas pret kaut ko uz cīņu par savām idejām un vērtībām.