Latvijas tautai apmēram mēnesi bija kārtējā iespēja vērot Ministru kabineta izveides procesu. Noskaidrojām, ka reģionu ministrija ir viskārotākā, bet veselības, izglītības un ekonomikas ministrijas īsti neviens negrib. Neuzzinājām, ko tad tieši valdību veidojošās partijas grib jaunveidotajā valdībā sasniegt.
Valdības sociālie partneri (arodbiedrības un darba devēji) premjeres redzējumu par valdības darāmajiem darbiem uzzināja četras dienas pirms valdības apstiprināšanas, bet vairākums jaunievēlētās Saeimas topošās koalīcijas deputātu valdības deklarācijas tekstu nebija redzējuši pat pirmdien, dienu pirms jaunās Saeimas sanākšanas.
Valdības iecerēto darbu saraksts ir sauss un birokrātisks. Daži konkrēti mērķi, bet daudz “veicināt”, “atbalstīt” utt. Vēlētājiem gan nebūtu jābūt izbrīnītiem – tieši tādas jau bija arī visu trīs partiju priekšvēlēšanu programmas. Pieeja ir saglabāta – valdības darbs aizvien vairāk līdzinās vecākās ierēdniecības sarakstei.
Latvijas vajadzības tieši šobrīd ir biedējoši konkrētas – sadzīvošana ar agresoru kaimiņos prasa pilnīgi citu attieksmi pret valsts aizsardzību un drošību. Jā, ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Taču Finanšu ministrija no tā ir guvusi nepareizas mācības – piedāvāt nākamgad finansējuma pieaugumu valsts aizsardzībai salīdzinājumā ar vasarā izteiktajiem Straujumas un Vējoņa solījumiem par 11 miljoniem eiro mazākā apmērā. Atkal apmānīsim savus sabiedrotos? Ceļš uz 2% no IKP valsts aizsardzībai ir ne tikai jāturpina – tas ir ievērojami jāpaātrina.
Skaidrs, ka gan 2015., gan 2016. gadā nepietiks naudas visiem koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumiem. Valdības darbs jākoncentrē trīs virzienos.
Pirmais – jādara tas, kas neprasa valdībai papildu izdevumus, bet atvieglo sabiedrībai dzīvi. Piemēram, jāatsakās no birokrātijas tur, kur to nevajag. Lai Straujumas valdība turpmāk katru mēnesi likvidē kādu atļauju veidu, kas uzņēmējiem jāsaņem no valsts vai pašvaldībām! Ļaujiet uzņēmējiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem strādāt, tad arī ekonomika augs ātrāk!
Otrais – jāpārskata tas finansējums, kas jau ir piešķirts dažādu funkciju finansēšanai. Noteikti var panākt, ka esošās funkcijas tiek pildītas efektīvāk. Valdība par savu mērķi varētu izvirzīt – sasniegt Igaunijas efektivitātes līmeni kaut vai valsts pārvaldes izdevumos. Tas dotu ne tikai nozīmīgu valsts naudas ietaupījumu, bet arī vairotu iedzīvotāju uzticību valsts varai.
Trešais – tie līdzekļi, kas papildus ienāk budžetā, jānovirza daudz precīzākām prioritātēm. Jāinvestē valsts aizsardzībā un tad jāizvēlas vissvarīgākās nozares, kuras šobrīd atbalstīt. Šķiet, partijām arī ir skaidrs, kuras tās jomas būtu: tās pašas, kuru ministrijas tās neparko nevēlējās ņemt, – veselība un izglītība. Taču šīs jomas prasa ne tikai naudas papildu piešķiršanu. Tās prasa drosmīgu redzējumu par Latvijas attīstību un spēju šo redzējumu konsekventi īstenot. Ceru, ka Straujumas valdībai izdosies.
* Raksts publicēts LA.lv, 6. novembrī
