Skaļāk par jebkuru statistiku veselības aprūpē runā pašu ārstu un iedzīvotāju piedzīvotais – stāsti par to, kā uzņemšanas nodaļā ar tikko gūtu traumu jāgaida stundām ilgi, līdz ārsts atbrīvojas. Par to, kā jāgaida divus gadus uz operāciju, kas nepieciešama tagad. Par to, ka ir saslimšanas, kurās valsts noteiktās gada kvotas ir beigušās jau tagad, bet rindas tikai aug. Šādus piemērus dzirdam arvien biežāk un lielos daudzumos. Visbiežāk nepamatoti vainoti sistēmas nepilnībās tiek tieši ārsti un slimnīcas personāls, jo viņi ir tie, kuri ir spiesti teikt: “Mēs nevaram Jums palīdzēt.” Tomēr neefektīvā veselības aprūpes sistēma traumē ne tikai pacientus, bet arī ārstus, kuri ierobežoto kvotu un nepietiekamā finansējuma dēļ nevar palīdzēt un ir spiesti bezspēcīgi noskatīties kā viņu pacientu veselības stāvoklis pasliktinās.
Baidās no nepopulāriem lēmumiem pirms vēlēšanām
Gan ārsti, gan iedzīvotāji apzinās, ka veselības aprūpe Latvijā ir kritiskā stāvoklī un akūti nepieciešamas reformas. Taču nav, kas veic reformas vai uzlabojumus, jo veselības ministra amats ir stāvējis vakants vairākus mēnešus. Šobrīd atrasts ne šāds, ne tāds risinājums – nozari pieskatīs darba grupa Ilzes Viņķeles vadībā, bet politiskā atbildība par nozarē notiekošo joprojām gulsies uz premjerministres Laimdotas Straujumas pleciem. Pati Viņķele intervijā izteikusies, ka atsakās no ministra amata, jo tad būtu jāuzņēmas arī daļēji vaina par to, cik neizlēmīgi ”Vienotība” rīkojusies veselības nozarē pēdējā laikā. Viņa uzskata, ka iepriekšējās ministres Ingrīdas Circenes iesniegtā obligātās veselības apdrošināšanas sistēma nebija kvalitatīvi izstrādāta un būtiskākās problēmas neatrisinātu. Tas esot bijis sava veida “izmisuma solis”.
Nav noslēpums, ka “Vienotība” plāno uzvaru vēlēšanās un pretendē uz iespēju veidot jauno valdību. Neskatoties uz to, atrast pienācīgu ministra vietas izpildītāju ir prasījis vairākus mēnešus. Kad vismaz daļēji šāda kandidāte tiek atrasta, viņa atsakās no amata, lai nebūtu jāuzņemas atbildība par pašas partijas sastrādāto. Tas pierāda, ka “Vienotība” nav gatava vadīt nozari, kurā samilzušas nopietnas problēmas, it īpaši pirms vēlēšanām, jo, iespējams, ministram nāktos pieņemt kādus nepopulārus lēmumus. Tas parāda, ka iedzīvotāju veselības aprūpe nav bijusi un arī nebūs valdības prioritāte. Savukārt ilgstoši atstāt nozari bez vadītāja tikai tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, mūsu valdošajai partijai acīmredzot šķiet pieņemami.
Bez kvotām un rindām
Uzskatu, ka vienīgais veids kā padarīt veselības aprūpi pieejamu visiem, ir mainīt novecojušo nozares finansēšanas sistēmu. Tā ir neefektīva un finansējuma palielināšana vien to neglābs. Tās vietā jāievieš moderna, uz konkurences pamatiem balstīta apdrošināšanas sistēma. Nīderlandē tāda ļoti sekmīgi strādā jau sešus gadus. Reformas ietvaros valstij ir jānopērk katram iedzīvotājam moderna un kvalitatīva apdrošināšanas polise. Tas nemaksās dārgi. Valsts jau šobrīd tērē veselības aprūpei apmēram 400 eiro par katru cilvēku, un katrs iedzīvotājs vēl papildus tērē diezgan lielas summas. Bāzes polise nemaksās dārgāk. Šāda polise ikvienam no mums dos drošības izjūtu, ka slimības gadījumā par veselības aprūpi ir samaksāts un nevajadzēs tērēt dažādiem līdzmaksājumiem un “pateicībām”. Bērniem un pensionāriem valstij jāiegādājas paaugstinātas veiktspējas – lielāka pakalpojumu groza polise. Pārējie darba spējīgie iedzīvotāji paaugstinātas veiktspējas polisi varēs iegādāties brīvpatīgi, ja to vēlēsies. Vēl viens ieguvums no šādas sistēmas – medicīnas darbinieku algas vairs nebūs atkarīgas no politiķu labvēlības, bet gan no pacientu izvēles un viņu padarītā darba.
Latvijā patreiz nav valsts garantēta bezmaksas medicīna. Tas ir mīts, kuram tic vairs tikai retais. Tāpēc, jo ātrāk sāksim meklēt īstus risinājumus, jo labāk.
