Jaunumi

26 mai
2017

Andrejs Žagars: Rīgai jāatgūst metropoles tituls!

Intervija ar saraksta Latvijas Reģionu apvienība/"Latvijas attīstībai" Rīgas domes deputāta kandidātu, re­žisoru, producentu, aktie­ri un ilggadējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru.

Kas ir galvenās kultūras vides problēmas Rīgā? Ar ko atpaliekam no pārējās Eiropas? 

Rīga nav industriāla pilsēta, Eiropā un pasaulē tā zināma ar savu kultūras un arhitektūras mantojumu, ar māksliniekiem un filozofiem, kas devuši ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kultūrā - Jesaja Berlins, Mihails un Sergejs Eizenšteini, Gidons Krēmers, Mariss Jansons, Andris Nelsons, Elīna Garanča, Kristīne Opolais. Rīgā šobrīd ir ap miljons iedzīvotāju un regulāra, liela tūristu plūsma, samērā daudzveidīga kultūras dzīve, taču nav atbilstošu apstākļu, lai pasaules līmeņa orķestri regulāri viesotos Rīgā, trūkst arī vērienīgām starptautiskām izstādēm atbilstošu telpu.

Kas būtu jādara lietas labā? 

Beidzot ir jāuzceļ akustiskā koncertzāle arī galvaspilsētā. Tā būs cienīga mājvieta gan Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, gan pasaules līmeņa mūzikai. Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā, starp citu, šādas koncertzāles jau ir tapušas.

Beidzot ir jāuzceļ modernās mākslas muzejs. Restaurētajā Latvijas Nacionālās mākslas muzejā ir izstādīta vien neliela daļa no Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas darbiem, liela daļa no muzeja krājumā esošajiem darbiem tiek izlikta apskatei, labākajā gadījumā, reizi desmitgadē.

Kā vērtējat esošās Rīgas varas darbu kultūras jomā? 

Atbalsts līdz šim koncentrēts tieši uz amatieru kopu, kas, protams, nav nesvarīga, taču, runājot par galvaspilsētas kultūras sfēru, jāsaprot, ir jāspēj noteikt pareizās prioritātes, kam konkrētā brīdī pievērst uzmanību. Bez jau minētās akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja, jānodrošina infrastruktūra. Kā pilsētas teātris pašvaldībai ir jāuztur kāds no Rīgā esošajiem teātriem. Tā ir ierasta Eiropas prakse. Ir jāuzceļ jauns teātris, Black Box, kas dotu iespēju radošiem eksperimentiem un citu valstu teātru viesizrādēm. Visai nožēlojami ir arī tas, ka šo gadu laikā daudz diskutēts, taču tā arī nekas nav darīts, lai atjaunotu Kongresu namu.

Kādai jābūt Rīgas nākotnei? 

Tikpat spožai, kāda reiz bija tās pagātne. Rīgai vienmēr ir bijis liels potenciāls kultūras jomā. Pie mums savulaik ir viesojušās un strādājušas Eiropas izcilākās kultūras personības, komponists, operas reformators Rihards Vāgners ir viens no tiem. Kā jau minēju, šādu spilgtu personību mūsu pilsētas vēsturē netrūkst.

Rīga ir bijusi un tai ir atkal jākļūst par starptautisku kultūras metropoli – Ziemeļeiropas kultūras centru. Mums jāpanāk, lai ar Rīgas pašvadības atbalstu top jau iepriekš pieminētais Laikmetīgās mākslas muzejs, lieliska akustiskā koncertzāle, lai turpinās darbs Dziesmusvētku estrādes atjaunošanai. Mūsu mērķis ir ievērojami palielināt atbalsts daudziem starptautiski nozīmīgiem kultūras notikumiem. Lai to panāktu, mēs nošķirsim ienākumus no azartspēļu nodokļa Rīgas budžetā īpašā Rīgas Kultūras fondā.

Vai pašiem rīdziniekiem kultūra vispār ir prioritāte? 

Jā, protams! Pašvaldības pienākums ir nodrošināt kultūras piejamību pilsētas iedzīvotājiem.

Kā ienest kultūru Rīgas apkaimēs? 

Kultūras dzīve un lielākie mākslas notikumi tradicionāli koncentrējas Rīgas centrā, taču ir jārada jaunas un jāizmanto jau esošās infrastruktūras, kā piemēram, Ziemeļblāzma, lai atbalstītu kultūras dzīvi ne tikai Centra rajonā. Pašvaldībai, izmantojot publisko un privāto partnerību, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, ir jāsniedz atbalsts projektiem, kuru mērķis ir kultūras organizēšana un popularizēšana ārpus Rīgas centra.

Vai atzīstat arī mazāka mēroga aktivitātes? Kā stimulēsiet amatieru iniciatīvas? 

Pašvaldības uzdevums būtu palielināt amatieru kolektīvu vadītāju algas un gādāt par apstākļiem, kuros viņi var pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus.

Vai jūsu vīzijā Rīga būs latviskās kultūras centrs vai tomēr kas vairāk?Latvija ir maza valsts ar ļoti raibu vēsturi, no kuras nāk daudz izcilību. Vai zināt, kādēļ? Rīga vēsturiski ir bijusi internacionāla. Mums pāri ir gājušas vairākas impērijas, bet mēs galu galā esam spējuši veiksmīgi veidot paši savu unikālo identitāti, pasmeļoties no vāciskā un arī krieviskā. Tā ir radies šis latviskās kultūras fenomens. Uzskatu, ka nākotnē mūsu dinamiskā kultūras dzīve spēs aizraut ne tikai pašus, bet arī citu valstu auditoriju, nezaudējot savu esenci – gadsimtu gaitā veidojušos latviskumu.