Andrejs Žagars: Adekvāts finansējums kultūrai ir nacionālās drošības jautājums

Notikumi
Ukrainā ir aktualizējuši nacionālās drošības jautājumus. Mums
ir jādara viss, lai mēs būtu maksimāli integrēti NATO un Eiropas
Savienībā. Bet mums ir jāsaprot, ka apdraudējumu rada ne tikai
ārēja agresija, bet arī valstij nelojāli cilvēki Latvijā,
ārvalstu propaganda informatīvajā telpā un mūsu nespēja radīt
piederības sajūtu visiem iedzīvotājiem. Piederība valstij un
patriotisms sākas ar vienotu kultūrtelpu. Kultūra veido nāciju,
vieno cilvēkus, rada vērtības. Atstājot novārtā Latvijas
kultūru, nepievēršot tai pienācīgu uzmanību, negādājot tai
pienācīgu finansējumu, mēs atstājam novārtā savas iekšējās
drošības jautājumus.

VKKF
finansējums jāpiesaista procentam no nodokļu akcīzes

Kultūrai,
kas vēl pagaidām visur Eiropā tiek dotēta no valsts, ir jāpiešķir
adekvāts finansējums ilgtermiņā. Kā pierādīja krīzes laiks,
kad finansējums kultūrai tika samazināts par 72%, nozares
attīstība ir tiešā veidā pakļauta politiskās vides lēmumiem –
sevišķi jau Latvijai raksturīgajos biežās varas maiņas
apstākļos. Lielākajā daļā Eiropas, tai skaitā Igaunijā un
Lietuvā, kultūras finansējums ir piesaistīts kādam konkrētam
rādītājam, piemēram, procentam no azartspēļu nodevas, alkohola
un tabakas akcīzes nodokļa vai IKP. Tas kultūras nozarei nodrošina
ne tikai neatkarību, bet arī iespēju plānot aktivitātes
ilgtermiņā, nebaidoties, ka nākamajā gadā budžetu „apgriezīs”,
un iesāktie projekti būs jāaptur. Šobrīd Valsts Kultūrkapitāla
fonda (VVKF) finansējums ir 6,6 miljoni eiro, bet, pārņemot
Igaunijas modeli, kur budžets ir piesaistīts azartspēļu nodevai
(46%) un alkohola (3,5%) un cigarešu (3,5%) akcīzes nodokļa, VKKF
budžets pārsniegtu 23 miljonus eiro. Tas būtu ne tikai būtisks
līdzekļu pieaugums, bet arī ļautu mazināt dažādo finanšu
avotu sadrumstalotību. Šobrīd, piemēram, atsevišķu finansējumu
saņem „Nacionālais kino centrs”, bet Kultūras ministrija
dažkārt līdzekļu trūkumu dēļ nacionāli nozīmīgiem
projektiem spiež meklēt finansējumu VKKF projektu konkursā.

Kultūras
budžetā jānosaka prioritātes

Tikpat
būtiski ir ne tikai finansējumu palielināt, bet, plānojot
kultūras nozarei pieejamo budžetu, skaidri noteikt prioritātes. Ir
jāpieņem lēmums, kad ir nepieciešams atbalstīt līdz šim
novārtā atstātās nozares, bet kad – tieši otrādi –
attīstītākās, lai virzītu tās konkurencei ārējos tirgos. Kā
vienu no prioritātēm programmas kultūras nozares sadaļā esam
izvirzījuši finansējuma palielināšanu Latvijas Literatūras
centram, kas nodarbojas gan ar nacionālās daiļliteratūras
tulkojumu svešvalodās atbalstīšanu, gan šo darbu popularizēšanu.
Lai saglabātu un attīstītu savu valodu, ir jāatbalsta literatūras
radīšana latviešu valodā, taču tajā pašā laikā jāapzinās,
ka pat visizcilāko darbu pasaulē neviens nepamanīs, ja tas netiks
iztulkots. Ziemeļvalstu literatūras popularitātes fenomens nav
nejaušība, bet mērķtiecīgs valsts darbs.

Kultūra
nav tikai patērējoša nozare

Tāpat
Latvijā un ārvalstīs jāpopularizē kultūras kanonā iekļautās
tautas tradīcijas, mākslas darbi un personības, ko var izmantot kā
„enkurus” kultūrtūrisma attīstīšanai. Tas veido mūsu valsts
tēlu, tāpēc kultūras nozarei ir vēl aktīvāk jāsadarbojas ar
Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju un Tūrisma attīstības valsts
aģentūru. Vēl aktīvāk jāsadarbjas arī Kultūras, Izglītības
un citām ministrijām. Nedrīkst kultūru uztvert tikai kā
patērējošu nozari, kā to bieži vien pieņemts uzskatīt. Tieši
otrādi. Katrs ieguldītais eiro nes atdevi, ko var izmērīt arī
monetāri. Piemēram, 2004. gadā Francijas pilsētiņa Lille tāpat
kā šobrīd Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pēc tam
veiktais pētījums uzrādīja, ka katrs šajā notikumā investētais
eiro atnesa pilsētai atpakaļ astoņus. Tas liek aizdomāties.

Dziesmu
un deju svētki nav pašsaprotami

Latviešu
lielākais lepnums ir Dziesmu un deju svētki, kuru nozīmību
pasaules kontekstā apliecina arī iekļaušana UNESCO cilvēces
radošā mantojuma sarakstā. Taču, lai šos svētkus mums visiem
nodrošinātu, 70 tūkstoši cilvēku strādā četru gadu garumā,
bet diemžēl bieži vien – tikai un vienīgi uz entuziasma pamata,
saņemot par to smieklīgu atalgojumu. Šī brīža valsts
mērķdotācija 700 000 eiro apmērā, kas tiek novirzīta
sagatavošanās procesam, tai skaitā neprofesionālo koru, deju
kolektīvu un orķestru pedagogu algām, ir nepietiekama. Viesojoties
Preiļu mūzikas un mākslas skolā, tās direktors Alberts Vucāns
skumīgi norādīja, ka reģionos koru kļūst arvien mazāk. Dziesmu
un deju svētki nav pašsaprotams notikums, un mēs, dziedātāju
tauta, riskējam tos nākotnē zaudēt. Iemesli ir dažādi, bet
viens no tiem – arī niecīgais atalgojums koru tradīcijas
entuziastiem. Tāpat jāpalielina pedagogu mākslas un mūzikas
skolās atalgojums, kam 2018. gadā būtu jāsasniedz 1100 eiro.

Atbalsts
kultūrai ir pieejams arī no Eiropas

Mēs
esam kultūras lielvalsts. Mēs esam maza valsts, bet mūsu
māksliniekus, mūziķus, režisorus un solistus pazīst visā
pasaulē. Kultūra veido pamatu mūsu patriotismam un lepnumam par
mūsu valsti. Ja vēlamies attīstīt savu unikalitāti, mums ir
pieejami arī Eiropas līdzekļi. Eiropas programma “Radošā
Eiropa” 1,46 miljardi eiro noteikti ir pieejami arī Latvijas
kultūras nozarei. Desmit gadu laikā neviens deputāts nav strādājis
Eiropas Parlamenta kultūras un izglītības komitejā, tagad mums
vajadzētu cīnīties par līdzekļiem arī kultūrai.