Jauniešu bezdarbu ietekmē ekonomiskās krīzes sekas, konkrētās valsts izglītības sistēma, nodarbinātības politika, kā arī pašu jauniešu darba prasmes un pieredze. EUROSTAT dati liecina, ka šobrīd jauniešu bezdarbs Latvijā ir 15.7%, kamēr vidējais līmenis Eiropā sasniedz 20.7%. “Sākoties ekonomiskajai krīzei, bezdarbs Latvijā strauji palielinājās. Lai gan vidējais bezdarbs šobrīd ir sasniedzis 9.7%, jauniešu bezdarbs saglabājas relatīvi augsts,” tā A.T. Plešs par esošo situāciju Latvijā. “Ir skaidrs, ka lielāko iespaidu uz jauniešu nodarbinātību Latvijā atstāj tieši izglītības sistēma, kas jauniešus nespēj sagatavot atbilstoši darba tirgum laikā, kad prasības no darba devējiem pēc atbilstošas kvalifikācijas un pieredzes tikai aug,” turpina A.T. Plešs.
Tam piekrīt arī partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce, norādot uz to, ka jauniešu bezdarba saikni ar izglītības sistēmu precīzi ataino situācija Vācijā. Apjomīgās investīcijas karjeras konsultācijās skolās, kā arī veiksmīga duālās izglītības sistēmas modeļa pastāvēšana bija priekšnoteikums tam, ka ekonomiskās krīzes laikā bezdarbs jauniešu vidū samazinājās un savu samazinājumu turpina, šobrīd sasniedzot 7.7% līmeni.
“Arī nākotnes prognozes par nodarbinātību Latvijā nav iepriecinošas. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka 2020. gadā humanitārajās un sociālajās zinātnes radīsies aptuveni 20% liels pārpalikums, kamēr būtisks speciālistu iztrūkums sagaidāms inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju jomā,” tā A.T. Plešs.
Lai cīnītos ar jauniešu bezdarbu, ES mērogā tiek īstenota programma “Jauniešu garantija”, kas jauniešiem palīdz atrast piemērotu darba vietu vai profesionālās izglītības iestādi, kurā mācīties. A.T. Plešs atzīmē: “Lai gan pēc pērn aptuveni 23 tūkstoši jauniešu ir saņēmuši palīdzību, programma ir pagaidu plāksteris, kas cīnās ar sekām nevis cēloņiem.”
