1. Ivars Ijabs

Eiropas Parlamenta deputāts, politikas zinātņu doktors, rakstnieks

Mums jāuzņemas lielāka atbildība par Eiropu kā Latvijas īsto piederības vietu. Latvijas balss šobrīd Eiropai ir ļoti vajadzīga, īpaši ņemot vērā to, kas ir noticis pēdējo gadu laikā. Visas līdzšinējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir notikušas krīžu gaismā, taču šodien mēs vairs nerunājam par krīzi, bet esam eksistenciālu draudu priekšā pašai Rietumu pasaulei. Tā ir mūsu spēja stāvēt pretī Krievijas agresoram gan militāri, gan arī, protams, ekonomiski, tehnoloģiski un politiski. Tā ir arī mūsu Eiropas programmas centrālā pozīcija.


2. Artis Pabriks

Politikas zinātņu doktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs

Pasaulē un Eiropā pašlaik plosās vētras, ir vismaz divi kari – nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos. Mēs esam ES un NATO robežvalsts. Es nevaru stāvēt malā un noskatīties, kā mūsu drošība tiek apdraudēta. Eiropas Parlaments (EP) ir man tuvākā iespējamā institūcija, kur es varu dot kaut ko savai valstij, Eiropai un pasaules drošībai un stabilitātei. Mums laika nav daudz. Līdz ar to es esmu izlēmis piedalīties šajās vēlēšanās. Mana līdzšinējā pieredze Latvijas valdībās un EP būs liels ieguvums šajā darbā, ja gūšu vēlētāju atbalstu. Es gribētu savu enerģiju EP veltīt drošībai – iekšējai un ārējai. Eiropas Robežapsardzes aģentūra joprojām strādā ar novecojušu domāšanu, nespēj atbildēt uz šodienas izaicinājumiem, tā jāreformē. Es gribētu, lai ES atbalsta mūsu austrumu robežas pārveidošanu tādā formā, lai tā būtu militāri droša. Mēs esam simboliski šo pārveidi nosaukuši par “Manerheima līnijas” izveidošanu.


3. Vjačeslavs Dombrovskis

Ekonomikas doktors, bijušais ekonomikas un izglītības un zinātnes ministrs

Manas vērtības ir Rietumu pasaules vērtības, esmu gatavs tās aizstāvēt ikvienā savā solī. Līdz ar mūsu programmā minētajiem drošības jautājumiem, mana galvenā prioritāte Eiropas Parlamentā ievēlēšanas gadījumā būs Eiropas fondu izmantošana Latvijas attīstībai. Drošība maksā naudu, prasa resursus, bet patlaban fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas Latvijas attīstībai. Esošajai politiskajai elitei nav vīzijas, ES fondu izmantošana neatspoguļo vienotu valstisku redzējumu. Pārāk daudz fondu naudas tiek apgūta mehāniski un formāli, nesniedzot ieguldījumu ne Latvijas konkurētspējā, ne eksporta potenciālā vai iedzīvotāju labklājībā. Latvijas reģioni ir atstāti pašplūsmā. Pašvaldības izmisīgi cīnās, lai to reālās attīstības vajadzības sakristu ar fondu projektu prasībām gan Latvijas ierēdniecības, gan Eiropas līmenī. Uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātiju. Rezultāti acīmredzami – valsts pārvalde nereti pat nav spējīga apgūt Latvijai pieejamo fondu finansējumu. Lai šo visu risinātu, mēs EP esam gatavi uzņemties līderību.


4. Iveta Ratinīka

Rīgas domes deputāte, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, VKKF fonda Literatūras nozares eksperte

Mana prioritāte, startējot jebkurās vēlēšanās, ir kvalitatīvas izglītības veicināšana un atbalsts kultūrai un tās daudzveidībai. Eiropas fondu līdzekļu pieejamība nedrīkst kļūt par pamatiemeslu reformu nekvalitatīvai, sasteigtai ieviešanai, rezultātu kritiskai neizvērtēšanai un uzlabojumu neveikšanai. Mums ir jāstiprina izglītības kvalitāte un pieejamība, jo tā ir nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas garants un drošības jautājums, arī tad, ja tas izmaksā dārgi vai nešķiet racionāli. Bez labas izglītības ne klimata, ne drošības mērķi un uzdevumi nav pašsaprotami. Īpašā mūsu uzmanības lokā jābūt jaunatnei, veicinot tās mobilitāti Eiropā un sekmējot atgriešanos mājās Latvijā pēc izglītības gūšanas. Jāveicina arī skolotāju un augstskolu docētāju starptautiskās sadarbības apjoms, pieejamība un nozīme gan nozaru, gan profesijas prestiža veicināšanā.


5. Elīna Stapulone

Cēsu novada domes deputāte, uzņēmējdarbības vadības speciāliste

Ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentā tiek pārstāvētas reģionu intereses, Eiropas Savienība lemj par daudziem jautājumiem, kas skar novadu, pilsētu un lauku iedzīvotāju ikdienu. Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, lēmumu virzīšana un pārnese uz Latviju ir uzdevumi, kas man kā reģionālās politikas īstenotājai ir būtiski. Man ir svarīgi, lai Latvijas reģioni attīstītos, lai mēs spētu veidot gan sadarbību un izpratni par Eiropas Parlamentā lemto, gan sekmīgi īstenotu dažādus sadarbības projektus nākotnei.


6. Dainis Vingris

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs

Manai dzimtajai vietai – Koknesei – ir gara pieredze ar dalību savienībās, kādreiz tā bija Hanzas savienībā, kas nesa uzplaukumu, izaugsmi un drošību Koknesei un citām Latvijas pilsētām. Mans mērķis ir nodrošināt, lai arī tagad Latvija izmanto visas pieejamās iespējas garantēt valsts drošību un veicināt attīstību ar savu dalību Eiropas Savienībā. Mums jāprot gudri un Latvijas interesēs izmantot ES fondus, izglītības un zinātnes projektus, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus to īstenošanā. Savukārt visas Eiropas interesēs ir veicināt drošību, stiprinot Eiropas ārējo robežu arī Latvijā.


7. Ainārs Vaičulens

Ropažu novada domes priekšsēdētājas vietnieks, eksperts izglītības vadībā

Ticu savas valsts un Ukrainas neierobežotai brīvībai un neatkarībai, tāpēc esmu uzņēmies atbildību Ropažu novadā jautājumos, kas skar Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Esmu cilvēks ar augstu atbildību un neizsīkstošām darbaspējām, atbildību uzņemos par ikvienu savu pieņemto lēmumu, savukārt darbaspējas realizēju galvenokārt Ropažu novada pašvaldībā, pārraugot komunālos pakalpojumus, sociālos jautājumus, teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību, infrastruktūru, sabiedrisko transportu, civilo aizsardzību un sportu, kā arī jaunatnes lietu jautājumus. Savu ieguldījumu Eiropas līmenī redzu tādos jautājumos kā Eiropas Savienības drošības un aizsardzības stiprināšana, Ukrainas uzvaras veicināšanā, Eiropas Savienības un Latvijas izglītības un sociālajā politikā. Sociālajai politikai jābūt vērstai uz atbalstu jauniešiem, mentālās veselības un atkarību mazināšanu, vardarbības pret sievieti, ģimenē un izglītības vidē mazināšanu, palīdzību vecumdienās un reemigrāciju.


8. Lauris Pastars

Preiļu novada domes deputāts, Krāslavas novada Labklājības pārvaldes vadītājs

Ir svarīgi, ka Eiropas Parlamentā tiek pārstāvētas reģionu intereses, Eiropas Savienība lemj par daudziem jautājumiem, kas skar novadu, pilsētu un lauku iedzīvotāju ikdienu. Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, lēmumu virzīšana un pārnese uz Latviju ir uzdevumi, kas man kā reģionālās politikas īstenotājam ir būtiski. Man ir svarīgi, lai Latvijas reģioni attīstītos, lai mēs spētu veidot gan sadarbību un izpratni par Eiropas Parlamentā lemto, gan sekmīgi īstenotu dažādus sadarbības projektus nākotnei.


9. Andis Astrātovs

Talsu novada domes deputāts, ārsts un uzņēmējs

Eiropas Savienību ar tās vienoto tirgu joprojām saredzu kā mūsu, Latvijas reģionu, izaugsmes iespēju. Konkurencei jābūt godīgai, iespējām visiem vienādām. Eiropas Savienībā esam jau 20 gadus, bet tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem joprojām nesasniedz vidējos Eiropas rādītājus. Tāpēc mūsu Eiropas programma paredz mazināt birokrātiju un reģionālo nevienlīdzību Eiropas Savienībā.


10. Indra Rassa

Saldus novada domes deputāte, bijusī Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekle

Manas pamatvērtības ir godīgs, apzinīgs un neatlaidīgs darbs mūsu valsts labā. Pieredze vietējā un reģionālajā politikā, vēlme strādāt mūsu valsts nākotnes interesēs dod spēku un pārliecību darīt vairāk un labāk. Man rūp mūsu valsts drošība. Atbalstīšu uzņēmējdarbības attīstību, ES finansējuma taisnīgu un mērķētu sadali. Man būtiska arī mūsdienīga, konkurētspējīga un pieejama izglītība.


11. Loreta Robežniece

Kuldīgas novada domes deputāte, ekspluatācijas inženiere

Manas personīgas prioritātes pilnībā sakrīt ar mūsu priekšvēlēšanu programmu: Latvijas lauku teritoriju attīstība, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšana; Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, mazinot birokrātiju, regulējumu pārskatu un atskaišu slogu; atbalsts Ukrainas uzvarai un tās integrācijai Eiropas Savienībā. Mēs esam Eiropa, mūsu kultūra un identitāte to veido, tāpēc svarīgi atbalstīt Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projektus un to redzamību visā Eiropā.


12. Santa Pupiņa

Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja, juriste

Ikdienā pildot savus amata pienākumus, nākas novērot, kā tiek apgūti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, it īpaši infrastruktūras projektos. Es iestājos par to, lai ES fondu sniegtās iespējas tiktu pilnvērtīgāk izmantotas, it īpaši reģionos, tādēļ ir jāiesaista fondu ieguldījumu nosacījumu izstrādē pašvaldību, uzņēmēju un NVO pārstāvji. Jāveicina privātā sektora piekļuve fondiem. Jārada labvēlīga vide investīciju piesaistei pašvaldībās. Latvijas uzņēmējiem ir jānodrošina lielāku konkurētspēju ES valstīs, samazinot liekās prasības un administratīvo slogu ES regulējumā, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Svarīga ir arī vienojošas nacionālās identitātes un latviskas kultūrtelpas nostiprināšana Latgales reģiona pašvaldībās.


13. Edgars Čeporjus

Ventspils valstspilsētas domes deputāts, uzņēmējdarbības vadītājs ar specializāciju finanšu pārvaldībā.

Lai izbēgtu no atgriešanās tumšajos viduslaikos, ir svarīgi gūt pārliecību par to, ka dzīvojam drošā un sakārotā vidē, kur nav vietas nepamatotai un nesaprotamai agresijai, noziedzībai un vienkārši dumjiem un populistiskiem lēmumiem. Es vēlos dzīvot valstī, kur vainīgie saņem sodu, bet godīgie nav spiesti tērēt laiku un enerģiju, lai pierādītu, ka ir godīgi. Es vēlos nepazust bezjēdzīgos birokrātiskos procesos, bet gan nodarboties ar patiesas pievienotās vērtības radīšanu.


14. Ilze Bērziņa

Mārupes novada domes deputāte, finanšu speciāliste

Vairāk nekā desmit gadus esmu saistīta ar dažādu Eiropas fondu apguvi. Manuprāt, gan ES, gan Latvijā šis process ir pārbirokratizēts. Esmu pārliecināta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ netiek izmantotas visas Eiropas fondu sniegtās iespējas un projektu realizācija noris neatbilstošā tempā. Dažkārt pārlieku lielais birokrātijas slogs pat attur no iesaistīšanās ES fondu apguvē. Mūsu uzdevums ir radīt sabalansētu regulējumu, samazinot birokrātiskos šķēršļus, veicinot vienkāršākus pieteikumu un atskaišu iesniegšanas procesus, tādējādi piešķirot Eiropas fondu apguvei jaudu un padarot to mērķtiecīgāku.


15. Sintija Kvēpa

Personāla vadītāja Rakstniecības un mūzikas muzejā, personības izaugsmes trenere

Ir īstais laiks drosmīgiem lēmumiem, lai stiprinātu Eiropas Savienības aizsardzības spējas, veicinātu Ukrainas uzvaru un iekļaušanos Eiropā. Eiropas Savienībai kā vērtību savienībai jāturpina iestāties par demokrātisku, tiesisku sabiedrību, kur līdztekus drošībai, dominē vienlīdzīgas iespējas katram pilsonim neatkarīgi no vecuma, dzimuma, materiālā nodrošinājuma un mentālās veselības. Pārtikušu un drošu sabiedrību veido pārdomāta sociālā politika, jāsniedz mērķēts atbalsts sociālā riska grupām, atkarību mazināšanai, vardarbības izskaušanai, palīdzībai vecumdienās un paliatīvās aprūpes uzlabošanā. Par pārtikušu un drošu Latviju demokrātiskā Eiropā!


16. Artūrs Ancāns

Uzņēmējs, sabiedriski aktīvs cilvēks

Politika ir kompromisu, pārliecināšanas un sarunu māksla. Ir jautājumi, kuros piekāpties nedrīkstam nekad, nevienam un nekāda lielāka mērķa vārdā: tā ir Latvijas brīvība, neatkarība un drošība, kas ir mūsu Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmas stūrakmeņi. Lai sasniegtu šos virsmērķus, Eiropas Savienībā ir jābūt pārliecinoši spēcīgam mūsu valsts lobijam. Mazāk klanīšanās un politkorektu smaidu – Eiropas Savienībā esam jau divdesmit gadus, tāpēc jebkurā jautājumā mūsu pārstāvju balsij jābūt daudz skanīgākai un līdzvērtīgai.


17. Luīze Utāne

Ropažu novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste

Šodienas jaunieši jau rīt būs pieaugušie, kas rūpēsies par pasaules nākotni. Mani galvenie mērķi ir veidot tādu Eiropu, tādu Latviju, kur jaunieši vēlas dzīvot – demokrātisku, klimatneitrālu un drošu. Lai to panāktu, nepieciešama spēcīga cilvēktiesību aizstāvība, konsekventums un izaugsme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, kā arī atbalsts Ukrainai un tās uzņemšanai Eiropas Savienībā.


18. Lauris Šķenders

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes Projektu vadītājs, mazais uzņēmējs

Dzīvojot Latvijas austrumu robežas tuvumā, jūtu vietējo iedzīvotāju nedrošību. Tāpēc viens no maniem primārajiem uzdevumiem būs strādāt tieši Latvijas un arī visu Baltijas valstu stiprināšanas virzienā – jāveido nostiprināta aizsardzības līnija no Polijas līdz Somijas ziemeļiem. Ukrainas uzvara karā ir stūrakmens, uz kā balstās arī Eiropas Savienības drošība. Tāpat jāapzinās, ka vidējais Eiropas Savienības iedzīvotāju vecums samazinās. Tieši tāpēc jāturpina Erasmus+ attīstība, vairāk uzmanības veltot ne tikai jauniešu izglītībai, bet arī senioru izglītībai un uz kopienām vērstām izglītības aktivitātēm. Starppaaudžu izglītībai ir jākļūst par vienu no Erasmus+ prioritātēm.